bioloģiskās
saimniecības Latvijā

Sveicināti, anonīmais apmeklētāj!

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

norādiet e-pastu:

norādiet paroli:


aizvērt
Aktualitātes

Bioloģiskās lauksaimniecības vieta Latvijas un ES Kopējā lauksaimniecības politikā

Par bioloģiskās lauksaimniecības situāciju Latvijā stāsta Gustavs Norkārklis, biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) valdes priekšsēdētājs.

– Kādi ir galvenie LBLA mērķi un uzdevumi?

– Biedrības statūtos minēts daudz mērķu un uzdevumu. Taču, sakot pavisam īsi un vienkārši, – mūsu galvenais uzdevums ir attīstīt un veicināt bioloģisko lauksaimniecību. No tā izriet vairāki apakšuzdevumi, kas iedalāmi vairākās kategorijās: sabiedrības informēšana un dažādu izdevumu sagatavošana; ilgtspējīgas lauku attīstības veicināšana; tirgus attīstība bioloģiskās lauksaimniecības produktiem; sadarbība ar valsts institūcijām likumdošanas pilnveidošanā, zemnieku izglītošana, kā arī preču zīmes Latvijas ekoprodukts uzturēšana un popularizēšana u. c.

Kādi skaitļi šobrīd vislabāk raksturo bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā?

– Uz 2012. gadu sākumu Latvijā bija reģistrēti 3358 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi un saimniecības, tajā skaitā 143 pārstrādes uzņēmumi. Kopā ir sertificēti 184 tūkstoši hektāru, kas tiek apsaimniekoti ar bioloģiskajām metodēm, kas aizņem 9,2 procentus no visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Interesenta situācija veidojas pa novadiem. Aktīvākie bioloģiskajā saimniekošanā ir Jaunpiebalgas novads, kur 53 procentus no lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņemt bioloģiski apsaimniekotās platības, Kokneses novads – 42%, Vārkavas novads – 40%, Amatas novads – 26% un Skrīveru novads – 25%. Aplūkojot Latvijas karti kopumā, kurā apkopota šī informācija, redzam, ka „viszaļākā” ir Latvijas vidiene – Vidzeme.

Jau minēju, ka sertificēti 143 pārstrādes uzņēmumi, tajā skaitā 35 sertificēti pārtikas veikali, tirdzniecības vietas un noliktavas. Jāteic, ka pirms pusotra gada neviens veikals vēl nebija sertificēts, tā kā šajā jomā paveikts liels darbs.

– Kurus varat nosaukt par svarīgākajiem problēmjautājumiem, ar ko LBLA patlaban saskaras?

– Lielākās problēmas attiecināmas uz sabiedrības izpratni par bioloģisko lauksaimniecību un tās ražotās produkcijas nozīmi cilvēku veselībā. Iedzīvotāji vēl ļoti vāji izprot to, ka, iegādājoties un lietojot bioloģiskos produktus, viņi rūpējas ne tikai par savu veselību, bet arī saudzē vidi. Šie pircēji arī samaksā zemniekiem, lai viņi neizmantotu minerālmēslus un rūpētos par lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Tas ir ļoti svarīgi, bet cilvēki par to iedomājas ļoti reti, tāpat šī sakarība mums būtu plašāk jāskaidro Zemkopības ministrijas ierēdņiem un valdībai, taču tam trūkst resursu.

Otrs nozīmīgākais jautājumu bloks ir saistīts ar likumdošanu, lai panāktu bioloģiskajiem lauksaimniekiem labvēlīgāku nodokļu sistēmu, mazinātu birokrātijas slogu un veicinātu lielāka valsts atbalsta piešķiršanu.

Treškārt, jāpanāk situācija, lai paši lauksaimnieki apgūtu vairāk zināšanu un viņiem būtu plašākas izglītošanās iespējas, kas palielinātu viņu konkurētspēju tirgū.

Tā kā valstī par primāro lauksaimniecībā tiek uzskatīta ražošana, uz to jātiecas arī bioloģiskajai lauksaimniecībai. Viena no būtiskākajām problēmām šajā jomā saistās ar to, – ka mēs visi saprotam zināšanu nepieciešamību, bet tās nav kur iegūt tik plaši pieejamā apjomā, kā vajadzētu. Arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir vajadzīgas profesionālas konsultācijas, kvalificēti mācībspēki un izglītojoša literatūra, kuras trūkst visvairāk.

Pozitīvi, ka LLKC Augkopības nodaļā strādā konsultants bioloģiskajā lauksaimniecībā, taču šai nozarei būtu nepieciešama vismaz atsevišķa nodaļa. Citās Eiropas valstīs bioloģisko lauksaimniecību apgūst atsevišķās augstskolu fakultātēs, piemēram, Vācijā, Somijā un Zviedrijā. Somijā ir pat speciāls mācību–zinātniskais institūts, kuru pagājušogad apmeklējām ar LLKC/VLT atbalstu. Saprotams, ka Latvijā šāda institūta izveidi kavē valsts ekonomiskā situācija, bet uz to vajadzētu tiekties.

Bet, runājot tieši par bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu, lielākā problēma ir tā, ka izejvielas saimniecībās tiek saražotas, bet pārstrādes uzņēmumi tās izmanto pavisam nelielā apjomā. Piemēram, interese par bioloģiski ražotu pienu ir ļoti maza, - to izmanto tikai Tukuma un Talsu piena kombināti, un mājražotāji. Vēl soli tālāk šīs situācijas analīzē, – ir bioloģiski ražoti augļi, dārzeņi, ogas u.c., taču, lai gala produktu tiešām varētu sertificēt kā bioloģisko, trūkst bioloģiskā cukura. Tas pieejams ārzemēs un ļoti dārgi, un mazās partijās nav izdevīgi iegādāties, tāpēc vienīgā iespēja ir kooperēties, un pirkt šādas izejvielas apvienojoties.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti konkrētas prasības pret ražotāju, kas to atšķir no konvencionālās: augkopībā nedrīkst lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus, minerālmēslus, jāievēro augu seka; lopkopībā – jāievēro dzīvnieku labturības prasības, dzīvnieki obligāti jālaiž ganībās, jālieto bioloģiskā barība.

Nosauciet, lūdzu, lielākos darbus, kas līdz šim paveikti?

– Biedrība savā darbības laikā spējusi nodrošināt stabilitāti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Panākta situācija, ka saimnieki nav pieredzējuši krasas izmaiņas likumdošanā un atbalsta apjomā, tādējādi ļaujot mierīgāk strādāt. Jāatzīst, ka strauji bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā sāka attīstīties 2004. gadā, kad sākām saņemt ES finansiālo atbalstu. Taču pēc tam pa gadiem bioloģisko saimniecību un apsaimniekoto platību skaits svārstījies nedaudz, pakāpeniski nostabilizējoties un mērķtiecīgi augot.

Kopīgiem spēkiem panākti uzlabojumi nodokļu sistēmā, lai zemniekiem būtu vieglāk strādāt. Diemžēl nāk klāt arī jaunas birokrātiskas prasības, jo ir „veikli” zemnieki, kuri vēlas finansējumu negodīgi izkrāpt, tāpēc nepieciešama stingrāka kontrole.

Faktiski biedrība šajā laikā pierādījusi savu vidutāja lomu starp Zemkopības ministriju, sertifikācijas iestādēm, likumdošanu un zemniekiem.

Viens no nozīmīgākajiem darbiem, kas paveikts, ir vērienīgais tirgus veicināšanas projekts, ko realizējām divu gadu garumā laika posmā no 2006. gada līdz 2008. gadam.

Nostiprināta arī pašas organizācijas kapacitāte, un varam stabili strādāt. Biedrībā reģistrēti 1244 biedri – individuālās un juridiskās personas, un ar katru mēnesi to skaits palielinās par trim līdz pieciem, bet gadā – ap 50–60. Tādējādi esam kļuvuši par lielāko lauksaimnieku organizāciju valstī, un tas liecina, ka mūsu biedri ir apmierināti ar biedrības darbu.

Strādā biedrības birojs Zemkopības ministrijas telpās, aktīvi darbojas valde un padome. Darbs tiek veikts arī 16 reģionālajās nodaļas, kurās kopā pulcējas desmit nozaru pārstāvji. Bioloģiskajā lauksaimniecībā visattīstītākā un populārākā ir piena nozare, ar ko nodarbojas 57% no visām saimniecībām un uzņēmumiem. No tiem 97% gadījumu tiek attīstīta arī augkopība – gan kā augkopības produkcijas ražošanas nozare, gan kā nepieciešamība sagādāt ekoloģiski tīru lopbarību bioloģiski audzētajiem dzīvniekiem. Lopkopības nozarē visvairāk progresē gaļas liellopu audzēšana.

Kādi ir biedrības lielākie izaicinājumi tuvākajā laikā?

– Kā jau visu lauksaimniecības nozaru pārstāvjiem, – tā būs saimniekošana jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas apstākļos. Turklāt, ne tikai runājot par tiešajiem maksājumiem, bet arī lauku attīstības programmu, kurā ir atsevišķa bioloģiskajai lauksaimniecībai veltīta sadaļa. Darbs pie ES jaunās regulas un atbalsta mehānismiem bioloģiskajai lauksaimniecībai vēl turpinās. Tas rit ļoti aktīvi, lai nākamā gada laikā izveidotu stabilu sistēmu, un zemniekiem būtu skaidrs, kas turpmākajos piecos gados no 2014. līdz 2020. gadam jāpaveic un ar kādām prasībām un kādu atbalstu jārēķinās.

Sākam strādāt pie sabiedrības informēšanas projekta, ko finansē ES un administrē Lauku atbalsta dienests – Informatīvie un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, 2013.-2016. Projekta ietvaros notiks plašāka sadarbība ar masu medijiem, izglītojošu grāmatu izdošana, degustācijas, semināri u. c.

Svarīgi strādāt pie tā, lai valsts obligātajos pārtikas produktu iepirkumos paredzētu noteiktu procentu no kopējā apjoma, kas attiektos tieši uz bioloģisko lauksaimniecību, piemēram, sākot ar 10% bērnudārzos, skolās, slimnīcās. Dānijā panākts, ka šis bioloģiskās lauksaimniecības produktu daudzums sabiedriskās ēdināšanas iepirkumos ir 100%, Zviedrijā – 25%. Šobrīd pie mums diemžēl valda pieredze, ka netiek domāts par produkta izcelsmi, bet pirkts vislētākais.

Kāda vieta bioloģiskajai lauksaimniecībai ir ES un Latvijas politikā?

– ES lauksaimniecības politikā bioloģiskajai lauksaimniecībai ir ierādīta ļoti nozīmīga vieta. KLP dokumentos liela uzmanība pievērsta vides saudzēšanai, tāpēc izcelta arī bioloģiskās lauksaimniecības loma. Latvijas politikā par šādu attieksmi pārliecības nav, – sak, tāpat jau esam pietiekami zaļi. Līdz šim nav bijis neviena zemkopības ministra, kurš skaļi pateiktu, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir mūsu valsts prioritāte. Piemēram, Vācijā 2001. gadā pie varas nāca politiķi, kuri publiski paziņoja, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir prioritāte „nr. 1”, tāpēc tagad šī nozare ir ļoti labi attīstīta. Latvijā politiķu attieksme ir visai skeptiska, un tikai jācer, ka arī pie mums izaugs politiķi, kas ar darbiem apliecinātu, ka ir par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Vācijā aptuveni 90% lauksaimnieku ir iesaistīti sabiedriskajās organizācijās, pie mums, – apmēram 10%.

– Kādas tendences bioloģiskās lauksaimniecības jomā sagaidāmas jaunajā KLP (ES Kopējā lauksaimniecības politika) un LAP (Latvijas Attīstības plāns)?

– Jau minēju, ka KLP bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlēta nozīmīga joma, taču joprojām turpinās diskusijas par to, kā konkrēti nostādnes tiks formulētas. Pozitīvi ir tas, ka šajā KLP katrai no ES dalībvalstīm būs iespēja noteikt arī savus risinājumus. Svarīgi, kā vienosimies ar citiem lauksaimniekiem par šīm niansēm LAP ietvaros un kā izstrādāsim zemniekiem labvēlīgus noteikumus. Šobrīd notiek pozīciju saskaņošana. Diemžēl pirms dažiem gadiem ES veiktā pētījumā par to, cik dažādos pasākumos tiek paredzēts papildus atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, esam visai bēdīgā pozīcijā. Taču jāteic, ka Zemkopības ministrijas ierēdņi ir atsaucīgi, un mēs strādājam kopā, lai panāktu pozitīvas pārmaiņas. KLP budžets veidojas no nodokļu maksātāju naudas, un aptaujas liecina, ka viņi vēlas vairāk uzmanības veltīt vides saudzēšanai, un tā ir viena no KLP sastāvdaļām.

– Kāds personīgi bija Jūsu ceļš līdz šīs biedrības vadības krēslam un atziņas par bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanas nepieciešamību Latvijā?

Ar lauksaimniecību esmu saistīts kopš bērnības, jo ar to nodarbojās mani vecāki. Kā profesiju gan to nevēlējos izvēlēties, un devos studēt uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kuru absolvēju kā vispārējās sagatavotības treneri. Ilgu laiku arī veicu šo darbu, strādāju septiņus gadus sporta klubā Atlantis. Vēlāk arī citās komandās, tajā skaitā hokejā. Taču vecāki no Pierīgas pārcēlās uz Latgali, lai apsaimniekotu vectēva zemi. Tā arī es pievērsos lauksaimniecībai. Mamma ierosināja pirms dažiem gadiem, ka es varētu startēt vēlēšanās uz biedrības valdes priekšsēdētāja amatu, Pieteicos. Gadījās tā, ka citi kandidāti atteicās, un mani 2009. gada 27. martā ievēlēja šajā amatā. Bet šogad martā – arī uz otru termiņu. Ceru, ka asociācijas biedri nenožēlo savu izvēli...

Esmu nodibinājis arī pats savu saimniecību – SIA BioGus Vārkavas novada Rožkalnu pagastā, kur nodarbojos ar liellopu gaļas ražošanu un cietes kartupeļu audzēšanu. Protams, bioloģiski. Joprojām darbojos arī kā treneris, vasarā organizēju nometnes bērniem, ziemā – individuālos vispārējās sagatavotības treniņus.

 

Uzziņai. Biedrība Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ir nodibināta 1995. gada 7. aprīlī (sākotnēji kā Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība). Tā ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies tīras vides saglabātāji, veidotāji, ražotāji un propagandētāji. LBLA saviem biedriem piedāvā informāciju, kontaktus un sadarbību, bet patērētājiem – dabiskus produktus, tīru un sakoptu vidi. Mājaslapa www.lbla.lv

 

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Māris Millers