bioloģiskās
saimniecības Latvijā

Sveicināti, anonīmais apmeklētāj!

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

norādiet e-pastu:

norādiet paroli:


aizvērt
Aktualitātes

Bioloģiskā lauksaimniecība par ĢMO brīvu pārtiku

30.aprīlis, 2013.gads

Bioloģiskā lauksaimniecība un ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšana pārstāv divas kardināli atšķirīgas un faktiski pat pretējas lauksaimniecības prakses ar būtiski atšķirīgu izpratni, pieeju un attiecīgi arī ietekmēm uz apkārtējo vidi, ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas apgādi. Kamēr bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīgas lauksaimniecības ceļš, tikmēr ĢM kultūraugu audzēšana ir strupceļš, kas turklāt apdraud visas pārējās lauksaimniecības prakses. 

Eiropas Savienībā bioloģiskā lauksaimniecība apsteidz ĢM kultūraugu audzēšanu. 2012. gadā ĢM kultūraugi aizņēma tikai 0,12 % no visas lauksaimniecības zemes Eiropā, salīdzinājumā bioloģiskā lauksaimniecība – 4 %[i].

ĢM kultūraugu audzēšana ir cieši saistīta ar intensīvo lauksaimniecību un pesticīdu lietošanu.

Šobrīd 99 % no komercializētiem ĢM kultūraugiem ir modificēti, lai tie būtu izturīgi pret herbicīdiem (lielākoties pret “Monsanto” ražoto Raundapu) vai lai paši izdalītu toksīnus pret kaitēkļiem, nevis lai tie būtu auglīgāki vai uzturvielām bagātāki. Lielākie uzņēmumi, kas izstrādā un izplata ĢM kultūraugus, vienlaikus ir pasaulē vadošie lauksaimniecības ķimikāliju ražotāji: “Monsanto”, BASF, “Bayer”, “Syngenta”. Gan intensīvās pesticīdu lietošanas, gan ĢM svešapputes rezultātā, 17 gadu laikā kopš ĢM kultūraugu komercializēšanas ir parādījušās pret pesticīdiem izturīgas nezāles un kukaiņi, tādēļ pesticīdu lietošanas apjomi nevis samazinās, bet pieaug, piesārņojot zemi, ūdeni, apdraudot laukstrādnieku un vietējo iedzīvotāju veselību un palielinot ražošanas izmaksas. Turklāt, raundapa, kas ir pasaulē visvairāk pārdotais herbicīds, cena laika posmā no 2007. līdz 2009. gadam ASV ir trīskāršojusies[ii]. Droši vien lieki ir atgādināt, ka pastiprināta herbicīdu lietošana uz lauka nozīmē arī lielāku herbicīdu atlieku saturu pārtikā.

ĢMO patentētās sēklas iet roku rokā ar sēklu monopolizāciju

2009. gadā pusi no patentēto sēklu tirgus pasaulē kontrolēja tikai trīs kompānijas: “Monsanto” (ASV) – 27 %, “Dupont/Pioneer HI-Bred” (ASV) – 17 %, “Syngenta” (Šveice) – 9 %[iii], [iv], kuras lielākoties ražo tieši ĢM sēklas. Šo lielo kompāniju aizvien pieaugošā kontrole pār lauksaimniecības kultūru sēklu piedāvājumu pasaulē ir samazinājusi sēklu izvēli un būtiski palielinājusi to cenu.

Desmit gadu laikā, kopš tirgū sāka dominēt ĢM soja, parastās sojas sēklu cena pieaugusi par 230 %[v]. Interesanti, ka ĢM sojas sēklas ir gandrīz divas reizes dārgākas nekā konvencionālās sēklas un par 15–20 % dārgākas nekā bioloģiskās sojas sēklas. Līdzīgi ir arī ar ĢM kukurūzas sēklām, kas 10 gadu laikā sadārdzinājušās par 146 % un 2009. gadā bija jau par 69 % dārgākas nekā konvencionālās kukurūzas sēklas un par 43 % dārgākas nekā bioloģiskās kukurūzas sēklas. Sēklu cenu pieagums turpinās.

ĢM kultūraugu sēklas ir patentētas, tādēļ zemniekiem katru gadu jāpērk jauns sēklu materiāls, jo tās nedrīkst saglabāt un izmantot nākamajai sējai.

Atbilde uz jautājumu, kāpēc tad zemnieki vispār izvēlas sēt ĢM sēklas, ir vienkārša: viņu izvēli sākotnēji ietekmē plašas ĢMO ražotāju apmaksātas reklāmas kampaņas, bet uzsākot audzēt ĢM kultūraugus, to ir grūti pārtraukt, jo ĢMO piesārņojums laukā paliek un zemnieki ir spiesti turpināt iepirkt ĢMO sēklas, lai nebūtu jāmaksā soda naudas par patentu tiesību pārkāpumiem. Turklāt, tā kā lielākās ĢMO kompānijas kontrolē arī sēklu tirgu, vairākās valstīs, t.sk. ASV, zemniekiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties nemodificētas sēklas.

ASV un Latīņamerikas zemnieki jau aktīvi dalās savā rūgtajā pieredzē ar zemniekiem Eiropā, lai brīdinātu par šīm sekām, kas piedzīvotas Amerikas saimniecībās ieviešot ĢM kultivēšanu - postošo ietekmi uz lauku vidi un tradicionālajām lauksaimniecības praksēm, lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem, un aicinātu savlaicīgi izvairīties no tām Eiropas valstīs.

ĢMO piesārņojums apdraud bioloģisko lauksaimniecību

Pasaulē jau ir bēdīgi piemēri - Kanādā ģenētiski modificēta rapša piesārņojums faktiski  jau ir iznīcinājis bioloģiskā rapša audzēšanu. Kopumā reģistrēti[1] jau vairāk nekā 300 piesārņošanās gadījumi 58 pasaules valstīs. ĢM piesārņojums rodas svešapputes dēļ, ĢM kultūraugiem sajaucoties ar  dabīgām kultūraugu šķirnēm, savvaļas augiem, ĢM sēklai izplatoties ar lauksaimniecības tehniku, kā arī neviļus sajaucoties ar citu sēklu uzglabāšanas un izplatīšanas laikā, tādējādi nevēlami nokļūstot lopbarībā un pārtikā. Šis piesārņojums ietver gan legālus, gan nelegālus ĢM produktus. Arī ĢM kultūraugu izmēģinājuma lauki rada piesārņojuma risku. ĢM kultūraugu piesārņojums vairākās valstīs jau ir radījis nopietnas ekonomiskās sekas, apdraudot bioloģiskos un konvencionālos lauksaimniekus, kas saņem piemaksas par bioloģisko un no ĢMO brīvo kultūraugu audzēšanu, un liedzot viņiem eksporta iespējas uz tirgiem, kuros ir stingri noteikumi attiecībā uz ĢMO.

Tādā nelielā valstī kā Latvijā ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanas uzsākšana pat nelielā teritorijā nopietni apdraudētu bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu. Zemkopības ministrijas pasūtītajā pētījumā par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomisko novērtējumu Latvijā[vi] aprēķināts, ka ĢM kultūraugu audzēšana Latvijas bioloģiskajai lauksaimniecībai potenciāli nodarītu zaudējumus vairāk nekā 2 miljonu latu apmērā. Šobrīd gan Latvijā ĢM kultūraugi netiek audzēti un Latvijā sabiedrības attieksme ir visai skaidri formulēta, – no 109 novadiem 102 aizlieguši ĢM kultūraugu audzēšanu. Tādēļ  par ĢM tiešo piesārņojumu bioloģiskie zemnieki var neuztraukties. Bet 2012.gada oktobrī  Lietuvas Valsts augu aizsardzības dienesta speciālistu atklātais ĢM rapša piejaukums kādā Lietuvā audzētā rapšu sēklu paraugā rada bažas par nelikumīga rapša un kukurūzas piesārņojuma klātbūtnes iespēju arī Latvijas sēklās. Latvijā jau vairākus gadus ĢMO piesārņojuma konstatācijas analīzes sēklu materiālam netiek veiktas.

ĢM kultūraugu izplatīšana negodīgi uzspiež nodalīšanas izmaksas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sektoram

ĢM kultūraugu audzēšanas un pārstrādes slēptās izmaksas tiek negodīgi uzspiestas konvencionālās un bioloģiskās lauksaimniecības sektoram, tādējādi radot ģenētiskā piesārņojuma un pārtikas cenu kāpuma risku. Eiropas lauksaimniecības politikas pamatā ir pieņēmums, ka nevis ĢMO industrijas pārstāvjiem, bet no ĢM brīvajiem pārtikas nozares dalībniekiem jāmaksā par visu nepieciešamo, lai nodrošinātu savu no ĢMO brīvo statusu. Oficiālā ES pētījumā secināts, ka ĢM produkcijas nodalīšana no pārējiem produktiem varētu palielināt produktu izmaksas par 13 %[vii], bet patiesie skaitļi varētu būt krietni lielāki. Eiropas ”Zemes draugu” ziņojums[viii] atklāj, ka ES pētījumā nav iekļautas galvenās ĢM produkcijas nodalīšanas izmaksas. Kukurūzas audzēšanas procesa izmaksas varētu būt vairāk nekā 40 reizes lielākas par ES pētījumā norādītajām un izmaksas par kaltēšanu kukurūzas pārstrādes laikā – līdz 34 % augstākas. Izmaksas, kas rodas, lai nodrošinātu ĢM un konvencionālās produkcijas nodalīšanu, uzraudzību un kontroli, daudzkārt pārsniedz jebkādu prognozēto ekonomisko ieguvumu no zemākām ražošanas izmaksām.

Bioloģiskie dzīvnieku izcelsmes produkti gandrīz vienīgie brīvi no ĢMO

Bioloģiskie produkti patērētājiem ir visdrošākā iespēja izvairīties no ĢMO. Turklāt, bioloģiskais piens, olas, gaļa ir gandrīz vienīgie no ĢMO brīvie dzīvnieku izcelsmes produkti Latvijā, jo dzīvnieku barošanā netiek izmantota ĢM soja un kukurūza, kā tas ir lielākajā daļā konvencionālo dzīvnieku fermu. 

Latvijas sabiedrības viedoklis ir noraidošs pret ĢMO

Latvijas sabiedrības viedoklis ir noraidošs ne tikai pret iespēju audzēt ĢM kultūras, bet arī pret šādu produktu lietošanu pārtikā. Pašvaldībām radīto iespēju noteikt savā teritorijā aizliegumu ĢM kultūraugu audzēšanai jau ir izmantojis absolūtais vairākums pašvaldību, un process joprojām turpinās. Veikalu plauktos, tiesa gan diezgan kautrīgi, bet tomēr ir parādījušās brīdinājuma zīmes par ĢM marķētiem produktiem. Un visbeidzot, jau virkne ražotāju un pakalpojumu sniedzēju ir apvienojušies Zemes draugu aizsāktajā kustībā Brīvs no ĢMO, demonstrējot gan savu attieksmi un atbildību pret patērētāju viedokli, gan arī, pierādot praksē, ka ĢM produktu lietošanai ir alternatīvas.

 

* *  *

Uzziņai. Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) ir augi vai dzīvnieki, kuru ģenētiskajā materiālā mākslīgi ievadīti sveši gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem vai dzīvniekiem, lai piešķirtu tiem kādu konkrētu vēlamu iezīmi, kāda dabiskos apstākļos izveidoties nevar vai veidojas ilgstošā laika posmā daudzās paaudzēs, piemēram, izturību pret agroķīmiju vai spēju pašiem saražot indi pret kaitēkļiem.

* * *

Latvijas Zemes draugi ir daļa no pasaules lielākās vides organizācijas Friends of the Earth, kas strādā ar visaktuālākajiem vides un sociālajiem jautājumiem, popularizējot risinājumus, kas vērsti uz taisnīgākas un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanu. Zemes draugi Latvijā apvieno vadošās vides organizācijas un to atbalsta grupas, kā arī vietējās iedzīvotāju iniciatīvas grupas un organizācijas, kas strādā vides interešu aizstāvības, sabiedrības līdzdalības veicināšanas, kā arī vides izglītības un informācijas jomās. Viena no Zemes draugu prioritātēm ir darbs ar ĢMO jautājumiem, lai sabiedrībai nodrošinātu tiesības paust noraidījumu ĢM kultūraugu audzēšanai un izmantošanai pārtikā. Plašāka informācija: www.zemesdraugi.lv

 

 

Sagatavoja biedrības „Zemes draugi” pārstāve Inese Romanova

 

Raksts tapis ar Ziemeļu Ministru padomes finansiālu atbalstu. 

 


[1] ĢM Piesārņojuma reģistrs www.gmcontaminationregister.org

 


[i] Friends of the Earth Europe (2013). Factsheet. GM crops irrelevant in Europe. Greener farming eclipses GM.  http://stopthecrop.org/sites/default/files/content/attachments/foee_factsheet_feb_2013_gmcrops_irrelevant
_in_europe.pdf

[ii]  Farmer to farmer network (USA) (December, 2009). Out of Hand: Farmers Face the Consequences of a Consolidated Seed Industry»; http://farmertofarmercampaign.com/Out%20of%20Hand.FullReport.pdf;

The Organic&Non-GMO Report (July, 2009). http://www.non-gmoreport.com/articles/july09/non-gmo_soybean_acreage_increased.php

[iii] Farmer to farmer network (USA) (December, 2009). Report «Out of Hand: Farmers Face the Consequences of a Consolidated Seed Industry. http://farmertofarmercampaign.com/Out%20of%20Hand.FullReport.pdf

[iv]  ETC Group (2012). Who will control the green economy? http://www.etcgroup.org/content/who-will-control-green-economy-0

[v]  Dr. Charles Benbrook, The US Organic Center (December, 2009). The Magnitude and Impacts of the Biotech and Organic Seed Price Premium. http://www.organic-center.org/reportfiles/Seeds_Final_11-30-09.pdf

The Seed Premium-Farm Income Database. http://www.organic-center.org/reportfiles/Seed%20Premium-Farm%20Income%20Database.pdf

[vi] Dr. J. Vanags, Dr. agr. I. Turka, Dr. I. Geipele, Mg. G. Motte (RTU) (2007). Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ekonomiskais novērtējums Latvijā.

[vii] Co-Extra, 2009. Outcomes of Co.Extra. http://www.coextra.eu/pdf/report1472.pdf

[viii] Friends of the Earth Europe (2010). The socio-economic effects of GMOs. http://www.foeeurope.org/download/Socio_economic_effects_gmos_FoEEbriefing_Mar2011.pdf