bioloģiskās
saimniecības Latvijā

Sveicināti, anonīmais apmeklētāj!

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

Jau esi reģistrējies?

Autorizēties

norādiet e-pastu:

norādiet paroli:


aizvērt
Aktualitātes

LLKC speciālisti palīdz paplašināt zināšanu ieguves iespējas par bioloģisko lauksaimniecību

Vairāk nekā četrus gadus Laura Ludevika strādā LLKC Augkopības nodaļā par konsultanti bioloģiskajā lauksaimniecībā, un ir vienīgā speciāliste LLKC, kuras amata nosaukumā minēta „bioloģiskā lauksaimniecība”, lai gan arī citi augkopības speciālisti pārzina bioloģiskās lauksaimniecības specifiku un veiksmīgi sniedz konsultācijas zemniekiem.

 

– Kāda situācija Latvijā pastāv izglītības iegūšanā bioloģiskās lauksaimniecības jomā? Kādu izglītību Jūs pati esat ieguvusi? To vaicāju tālab, ka sarunā ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju Gustavu Norkārkli izskanēja viedoklis, ka Latvijā pārāk maz pieejama informācija un praktiskās zināšanas par bioloģisko lauksaimniecību, un LLKC tika minēts kā pozitīvs piemērs, kur šāds konsultants darbojas.

Esmu beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāti, 2010. gadā ieguvu profesionālo maģistra grādu lauksaimniecībā. Bioloģisko lauksaimniecību apguvu bakalaura studiju laikā kursa veidā, kas ir pieejams kā brīvas izvēles mācību programma. Tā sastāv no vairākām daļām – bioloģiskā augkopība, bioloģiskā lopkopība u.c., un apgūstot visas šīs daļas, tiek saņemts sertifikāts.

Kopumā ar izglītību bioloģiskās lauksaimniecības jomā situācija ir sekojoša. LLKC piedāvā apgūt akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu  Bioloģiskā lauksaimniecība. Mācību ilgums ir 180 stundas, un pēc to programmas noklausīšanās tiek izsniegta apliecība par kursa apguvi. LLU mūžizglītības centrs piedāvā 70 stundu kursu   augkopības un lopkopības produkcijas ražošana bioloģiskajā lauksaimniecībā. Zināšanas iespējams papildināt un jaunas idejas smelties dažādos semināros.

Kā redzams, iespējas nav pārāk plašas. Piekrītu Gustavam, ka materiālu latviešu valodā un pētījumu varētu būt vairāk. Pie praktisko zināšanu vairošanas strādā arī mūsu augkopības speciālisti, VLT pasākuma Demonstrējumi lauku saimniecībās ietvaros katru gadu vismaz viena demonstrējuma tēma tiek veltīta bioloģiskajai lauksaimniecībai. 2012. gadā tas bija kartupeļu šķirņu salīdzinājums, šogad plānots veikt dažādu bioloģiski aktīvu preparātu salīdzinājumu bioloģiskajā dārzeņkopībā.

– Kādi materiāli speciālistiem un interesentiem pieejami par bioloģisko lauksaimniecību latviešu valodā?

– Materiālu izdots diezgan daudz, taču lielākoties laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam, un tikai nelielā apjomā tie vēl tagad pieejami interesentiem, kas sāk interesēties par šo saimniekošanas nozari. Varu minēt populārākos izdevumus: četru brošūru komplekts Praktiskā bioloģiskā lauksaimniecība Latvijā, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas bukletu komplekts par dažādām tēmām, Māras Vaivares grāmata Vide un bioloģiskā lauksaimniecība, autoru kolektīva – Irinas Miškes, Dagmāras Brutānes un Ilzes Žolas izdotā grāmata Bioloģiskās augkopības pamati, Leonardo da Vinči projekta ietvaros tapusī brošūra Ekonomika un mārketings bioloģiskajā lauksaimniecībā u. c. Ir materiāli, lai būtu ko lasīt un saprast pamatus.

– Kā vērtējat šo zināšanu pieejamību, varbūt tā ir pietiekama, jo nav pašu lauksaimnieku pieprasījuma?

– Grūtāk pieejamas ir grāmatas, kuras izdotas nelielā tirāžā, bet šī problēma daļēji tiks novērsta, jo BERAS centra vadītāja Agnese RadželeŠulce strādā pie tā, lai par bioloģisko lauksaimniecību sarakstītās grāmatas elektroniskā veidā būtu pieejamas projekta ietvaros izstrādātajā interneta mājaslapā bioinfo.lv. Mūsu speciālistu veikto demonstrējumu rezultātus var apskatīt LLKC mājaslapas bibliotekā. Lauksaimnieku interese par literatūru un pētījumiem ir ļoti atšķirīga, jo, tāpat kā jebkurā dzīves jomā, arī lauksaimniecībā darbojas dažādi cilvēki. Domāju, ka tie, kuri tiešām grib uzzināt ko jaunu un meklē iespējas pilnveidot un uzlabot savu saimniekošanu, lielākoties arī atrod sev interesējošo informāciju. Un man ir liels prieks, ka šādu lauksaimnieku skaits arvien palielinās.

– Pastāstiet, lūdzu, par to, kādi izmēģinājumi un kur notiek bioloģiskās lauksaimniecības jomā?

– Valsts Lauku tīkla pasākuma Demonstrējumi lauku saimniecībās ietvaros katru gadu tiek iekārtots kāds bioloģiskās lauksaimniecības demonstrējums – 2011. gadā tika iekārtots demonstrējums Kultūraugu mistru agronomiskās efektivitātes noteikšana bioloģiskajā lauksaimniecībā, 2012. gadā – Kartupeļu šķirņu salīdzinājums bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā. Visi rezultāti pieejami elektroniskā veidā LLKC mājas lapā. Zinātniskus izmēģinājumus bioloģiskajā lauksaimniecībā veic Valsts Stendes un Priekuļu graudaugu selekcijas institūti.

Kā notiek konsultanta darbs bioloģiskajā lauksaimniecībā, – kādi ir praktiskie darba pienākumi un kādi lielākie paveiktie darbi?

– Jau ilgāku laiku strādāju BERAS Implementation projektā, kura ietvaros sadarbojamies ar divām saimniecībām: Guntas Engelsones piemājas saimniecību Straumes Bukaišu pagastā un zemnieku saimniecību Ozoli Stelpes pagastā. Pirmā ir pārveides saimniecība, kurā palīdzam uzlabot saimniekošanu un pārveidot to par ekoloģiski recirkulējošu. Otrā – jau labs paraugs citiem, no šīs saimniecības arī mēs paši daudz mācamies. LLKC mājaslapā var atrast rakstu, kur aprakstīta šīs saimniecības pieredze un saimniekošanas metodes. Plānojam tur uz semināriem vest arī citus interesentus. Ikdienas darbā bieži klātienē vai e-pastos nākas atbildēt uz dažādiem jautājumiem, palīdzēt ar informācijas iegūšanu un dažādu problēmu risināšanu, uzstāties ar lekcijām mācībās un semināros

Kā vērtējat situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā Latvijā?

– Patlaban Latvijā desmit procenti no lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir bioloģiski sertificēta, un domāju, ka tas ir labs skaitlis. Patīkami, ka pēdējos gados palielinās arī bioloģiski sertificētu pārstrādes uzņēmumu skaits, kā arī lauksaimnieki veido mājražošanas uzņēmumus, kur top bioloģiskā produkcija. Patīkami ir tas, ka bioloģiskie produkti pēdējā laikā plašāk parādās arī lielveikalos, ne tikai specializētajos eko veikaliņos. Arvien vairāk cilvēku domā par to, ko viņi ēd, un šis process ir saistīts. Ja rodas pieprasījums, – ražotājs cenšas to apmierināt. Iespēja iegādāties bioloģiskos produktus kļūst plašāka. Gan ne katrā veikalā tas iespējams, un pircējam jāpieliek mazliet vairāk pūļu un jāpiedomā, kur šādu preci iegādāties.

Pastāstiet par savu ceļu uz bioloģiskās lauksaimniecības nozari, acīmredzot, tas sācies jūsu vecāku bioloģiskajā saimniecībā! Kur tā atrodas, ar ko nodarbojas un vai izmanto jūsu padomus?

– Vecākiem Dundagas pagasta Cirstes ciemā pieder sava saimniecība, kur šobrīd tiek apsaimniekoti apmēram 80 hektāri lauksaimniecības zemes. Saimniekošana tika uzsākta 1993. gadā, sākot nodarboties ar piena lopkopību. Ar laiku darbības veidu tika nolemts mainīt un pakāpeniski tika veikta pāreja uz  gaļas liellopu audzēšanu, kas šobrīd ir galvenais saimniecības darbības virziens. Ceļš uz bioloģisko saimniekošanu tika uzsākts 2005. gadā. Tas tika darīts, jo šis saimniekošanas veids šķita vispiemērotākais gan dzīvesveidam, gan konkrētajai vietai.  Kopš mazotnes esmu dzīvojusi laukos un piedalījusies visos lauku darbos. Taču nevarētu teikt, ka jau kopš agras bērnības mani tas viss ļoti interesēja. Daudz vairāk mani interesēja sports. Vieglatlētikas treniņi un sacensības likās daudz aizraujošāki. Kad pamatskolas klasēs man tēvs vaicāja, vai mācīšos par agronomi, tāpat kā mamma, teicu, ka noteikti ne. Tomēr divpadsmitajā klasē, skatot augstskolu mācību programmas, sapratu, ka tieši lauksaimniecība ir tas, ko vēlos mācīties. Vēl jo projām nezinu, kas mani tik ļoti piesaistīja šai programmai, bet tā bija vienīgā, kuru gribēju apgūt, un esmu pilnīgi pārliecināta, ka izdarīju pareizo izvēli. Vecāku saimniecībā varu pārbaudīt praktiski daudz ko no tā, par ko lasīts, vērot, kā tas atbilst īstenībai un paskatīties, kā praksē darbojas atsevišķas metodes. Ļoti daudz savam konsultanta darbam varu mācīties no vecākiem un viņu pieredzes.

 

Uzziņai. Projekts BERAS Implementation (Baltic Ecological Recycling Agriculture and Society, tukojumā – Ekoloģiski sabalansēta lauksaimniecība Baltijas jūru saudzējošā sabiedrībā) ir patiesi ekoloģiska alternatīva vides ilgtspējai un plaukstošai attīstībai Baltijas jūras reģionā. Projektā iesaistīti 25 partneri no deviņām valstīm un projekta ieviešanas laiks ir no 2010. gada septembra līdz 2013. gada septembrim. Latvijā par projekta realizāciju atbild LLKC ar tā piesaistītajiem asociētajiem partneriem: Zemkopības ministriju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti.

 

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

 

Foto: Māris Millers un Lauras Ludevikas personīgais arhīvsv